Klimats strauji mainās, un šis process, pēc zinātnieku domām, notiek aptuveni divarpus reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tagad ierastās salnas pamazām kļūst par pagātni, kļūstot maigas un nestabilas. Sinoptiķi prognozē, ka decembra sākumā vēl varētu snigt, taču prieks būs īslaicīgs.
Īsta sniega sega izveidosies tikai mēneša vidū, un līdz tam laikam iedzīvotājiem būs jāpacieš lietus, slapjdraņķis, apledojums un satiksmes sastrēgumi. Šajā periodā komunālie pakalpojumi strādās ar pilnu jaudu, novēršot nelabvēlīgo laikapstākļu sekas un cenšoties novērst sabrukumus pilsētās.
Janvārī turpmākajos gados arvien vairāk būs novērojamas anomālijas. Ziemas vidus būs ievērojami siltāks nekā parasti, savukārt paaugstināts mitrums un svārstīgais atmosfēras spiediens sarežģīs dzīvi. Speciālisti iesaka šādos periodos pievērst īpašu uzmanību savai veselībai un neignorēt profilakses pasākumus. Februāris būs ekstremālu laikapstākļu mēnesis.
Dienā iespējami atkušņi, savukārt naktī temperatūra var pazemināties līdz -15°C. Arvien biežāk sastopams kļūs sasalstošs lietus, kas pārklās ceļus ar biezu ledus kārtu un nogāzīs elektrolīnijas. Tas novedīs pie atgadījumiem un īslaicīgiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem veselos rajonos.
Zinātnieki un prognozētāji baidās, ka gaidāmā ziema radīs nopietnus izaicinājumus lielākajām pilsētām, īpaši Austrumeiropā. Atkušņu, slapjdraņķa, satiksmes sastrēgumu, transporta traucējumu un elektroenerģijas padeves pārtraukumu virkne kļūs par jaunās klimata normas sastāvdaļu.
Vecāki komunālie tīkli, kas nav paredzēti šādu svārstību izturēšanai, piedzīvos paaugstinātu slodzi, tāpēc varas iestādēm jau tagad jāgatavojas neparedzētām situācijām. Turklāt iedzīvotājiem ieteicams iepriekš sagatavoties izmaiņām.
Piemēram, māju īpašniekiem ieteicams pārbaudīt savas apkures sistēmas un nodrošināt rezerves siltuma avotu, autovadītājiem nekavējoties jāmaina riepas un jābūt īpaši uzmanīgiem uz ceļiem, bet cilvēkiem, kas ir jutīgi pret spiediena svārstībām, iepriekš jāuzkrāj nepieciešamās zāles un rūpīgi jāseko līdzi prognozei.
Sasilšana ietekmē ne tikai ikdienas dzīvi, bet arī ekonomiku un vidi. Dienvidu lauksaimnieki ir spiesti pielāgot savus lauksaimniecības ciklus biežu sausuma dēļ, savukārt ziemeļos mūžīgā sasaluma kušana iznīcina ceļus un ēkas. Papildu draudus rada pārtraukumi elektrostacijās un ūdensapgādes sistēmās.
Pēc ārzemju Zinātņu akadēmijas akadēmiķa Kļimenko teiktā, vairs nav jēgas gaidīt atgriešanos pie senajām bargajām ziemām, kad temperatūra noslīdēja līdz -30 grādiem pēc Celsija. Austrumeiropa ir iegājusi jaunā klimata ērā, un tagad sabiedrības uzdevums nav ar to cīnīties, bet gan iemācīties pielāgoties, lai līdz minimumam samazinātu kaitējumu un saglabātu mūsu tradicionālo dzīvesveidu.
Ko gaidīt Latvijai?
Latvijā iestājies vēsāks laiks, un šāds periods var saglabāties ilgstoši. Novembra otrajā pusē daudzviet iespējama stabila sniega kārta. Dažos reģionos gaidāma meteoroloģiskās ziemas sākšanās, un Alūksnes un Vidzemes augstienes apkārtnē tā varētu iestāties jau 15. novembrī.
Brīvdienās gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts būs robežās no –5 līdz +5 grādiem. Sestdien laikapstākļus ietekmēs augsta spiediena zona un spīdēs saule, bet nākamajās dienās spiediens pakāpeniski kritīsies, palielinot mākoņu daudzumu un nokrišņu iespējamību. Pastāv varbūtība, ka visvairāk līs un snigs tieši valsts svētkos — saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi 18. novembrī daudzviet var veidoties 1–10 centimetrus bieza sniega kārta. Pūtīs lēns līdz mērens vējš ar mainīgu virzienu. Sestdienas rītā piekrastē gaidāmas ziemeļu vēja brāzmas līdz 18 m/s, bet svētdien — dienvidu un dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 15 m/s.
Lasi vēl: Ja ir apnicis Ziemassvētku kaktuss, tad šeit būs 10 svētku augi, kas ir lieliska alternatīva tam
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka siltākais 18. novembris bijis 2020. gadā — diennakts vidējā temperatūra sasniedza +9 grādus, bet maksimālā — +12,2 grādus Bauskā. Savukārt aukstākais valsts svētku datums bija 1998. gadā ar diennakts vidējo temperatūru –10,6 grādi. Rekordzemā minimālā temperatūra šajā datumā reģistrēta 1965. gadā Mērsragā — –18,1 grāds.
Visbiezākā sniega sega Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā pēdējās desmitgadēs fiksēta 1992. gadā Rēzeknē — 27 centimetri.
